Efektīvas mācīšanās metodes: kā apgūt vairāk un atcerēties labāk

Foto: Freepik.com 

Lai stimulētu domāšanu, gūtu jaunas zināšanas un pilnveidotu jau esošās prasmes, cilvēkam ir jāmācās visa mūža garumā – neatkarīgi no vecuma, jau iegūtās izglītības un citiem faktoriem. Raksta turpinājumā uzzini, kā trenēt savu atmiņu labākai informācijas uztveršanai un iegaumēšanai.

Mācīties ir veselīgi

Zināšanas mums, cilvēkiem, ir vitāli nepieciešamas – gluži kā ūdens un pārtika. Bez tām mēs nespētu pilnvērtīgi funkcionēt, izprast procesu un notikumu būtību, orientēties apkārt notiekošajā vai veikt savus darba pienākumus.

Nepārtraukta mācīšanās ir vērtīgs ilgtermiņa ieguvums kā profesionālajā, tā personīgajā izaugsmē. Ikreiz, kad iegūstam jaunu informāciju, mūsu galvas smadzenēs veidojas jauni neironu savienojumi.

Taču jāatceras, ka smadzenes, tāpat kā visi pārējie orgāni, laika gaitā noveco, tādēļ, lai šo procesu iespējami aizkavētu, tās ikdienā ir jānodarbina. Šim nolūkam ļoti labi palīdz, piemēram, krustvārdu mīklu risināšana vai puzles likšana.

Tomēr mācīšanās nav tikai par kognitīvo spēju saglabāšanu. Ir pierādīts, ka tā pieaugušā vecumā – īpaši brieduma gados – spēj sniegt dzīves piepildījumu, viešot pozitīvas pārmaiņas jau tik ierastajā ikdienā*.

Uztvere un tās veidi

Lai jauniegūtā informācija būtu vieglāk uztverama un labāk saglabātos atmiņā, jābūt iekšējai motivācijai un interesei sevi izglītot. Būtībā mācīšanās motivācija ir pašpilnveides stūrakmens, kas rada vēlmi mērķtiecīgi tiekties pretī izvirzītajiem mērķiem, sasniedzot vēl vairāk.

Taču jāatceras, ka mēs visi savā būtībā esam unikāli, līdz ar to atšķirīgi uztveram, atceramies un saglabājam informāciju. Katram no mums ir individuāls mācīšanās temps un paņēmieni, kā labāk paturēt prātā jauniegūto informāciju, taču ne mazāk svarīgs faktors ir dominantais uztveres veids. Pavisam tie ir trīs – audiālais, vizuālais vai kinestētiskais.

Audiālā uztvere nozīmē, ka vieglāk ir atcerēties informāciju, kas izskaidrota verbāli jeb mutvārdos. Šo uztveres veidu var stimulēt, piemēram, iesaistoties diskusijās. Cilvēkiem ar izteikti attīstītu audiālo uztveri, uzmanīgi ieklausoties runātājā, ir pat iespējams gluži vai vārds vārdā atcerēties stāstīto.

Vizuālā uztvere ir tad, ja spilgtāk atmiņā saglabājas dažādi vizuālie elementi, piemēram, diagrammas, ilustrācijas, attēli, tāpēc mācību procesā tiem ir jāpievērš pastiprināta uzmanība. Šis ir izplatītākais uztveres tips.

Kinestētiskā uztvere veicina efektīvāku mācību procesu tad, ja apgūtās zināšanas tiek pielietotas praksē, piemēram, izspēlējot dažāda veida simulācijas vai iejūtoties reālās dzīves situācijās.

Lai arī ir svarīgi zināt savu vadošo uztveres veidu, tomēr tas nebūt nenozīmē, ka dzīves laikā nav iespējams attīstīt arī abus pārējos.

Stratēģijas atmiņas trenēšanai un produktīvākām mācību procesam

Foto: Freepik.com

Par informācijas apstrādes procesu galvas smadzenēs ir atbildīgas vairākas  būtiskas komponentes. Piemēram, ārējās vides stimuli, iekšējās izziņas procesi, domāšana, atmiņa. Katrai no tām ir sava funkcija, kas gādā par informācijas sistematizēšanu, strukturēšanu un uzglabāšanu. Iespējams, vienam cilvēkam nebūs problēmu atcerēties sarežģītu terminu skaidrojumus, kamēr citam tās būs īstas zobu sāpes.

Attīstot pašvadītas mācīšanās prasmes, cilvēks ir spējīgs prasmīgi pielietot dažādus uzvedības un domāšanas rīkus, lai vēl efektīvāk sasniegtu savus personīgos mācību mērķus.

Mnemoniskās stratēģijas

Vienas no populārākajām ir mnemoniskās mācīšanās stratēģijas, kas primāri paredzētas atmiņas trenēšanai. Īpaši noderīgi tas ir gadījumos, kad jāatceras lielapjoma informācija vai sarežģīti svešvalodu termini. Stratēģijas pamatā ir mācīšanās ar asociācijām un atskaņu veidošana, tādējādi stimulējot atcerēšanas spēju, lai jauniegūtās zināšanas un prasmes varētu vēl labāk sasaistīt ar jau esošajām kompetencēm.

Piemēram, populāra ir tā sauktā Atslēgvārdu metode. Vispirms izvēlies kādu atslēgvārdu, kas ir saistīts ar noteiktās tēmas apguvi, pēc tam to vizualizē un asociē ar kādiem reāliem piemēriem no savas dzīves vai pat priekšmetiem mājoklī.

Interesants fakts

Sākot no 1993. gada, regulāri tiek rīkoti Pasaules atmiņas čempionāti (World Memory Championships). To ietvaros dalībniekiem noteiktā laikā ir jāiegaumē pēc iespējas lielāks informācijas apjoms. Uzvar dalībnieks, kuram tas ir izdevies vislabāk. Viens no zināmākajiem pasaules čempioniem ir amerikānis Alekss Mulens (Alex Mullen), kurš pārliecinoši augstākus rezultātus ir uzrādījis trīs gadus pēc kārtas – 2015. 2016. un 2017. gadā.

Vairāk par čempionātiem var uzzināt ŠEIT.

Atceries, ka kognitīvo funkciju saglabāšanā būtiska nozīme ir arī ikdienas paradumiem. Gādā par kvalitatīvu miegu, regulāri nodarbojies ar fiziskajām aktivitātēm un ievēro veselīga uztura pamatprincipus.

Dažāda veida mācības pieaugušajiem ir lieliska iespēja jaunu zināšanu apguvei un savas pašizaugsmes veicināšanai. Mēs, Baltijas Datoru Akadēmija (BDA), piedāvājam vairāk nekā 250 dažādus kursus (t. sk. e-mācības) digitālo kompetenču un cilvēkprasmju stiprināšanai. Lai mācīšanās sagādātu neviltotu gandarījumu un sniegtu pievienoto vērtību, izvēlies savām interesēm un kvalifikācijai atbilstošākās mācības!

Avots: https://www.theguardian.com/adult-learning/lifelong-learning-key-to-happiness.