Diskutē par efektīviem risinājumiem skolotāju izaugsmei un profesionālajai pilnveidei

Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centrs (LU SIIC) sadarbībā ar partneri no privātā sektora Baltijas Datoru akadēmiju (BDA) diskusijā ar izglītības ekspertiem iepazīstina ar pētniecībā balstītiem un Latvijas skolu praksē aprobētiem atbalsta instrumentiem skolotāju profesionālās pilnveides vajadzību identificēšanai. Izstrādātie skolotāja kompetenču vērtēšanas un pārvaldības instrumenti sniedz iespēju daudz efektīvāk novērtēt katra skolotāja spēcīgās puses un profesionālās pilnveides iespējas. Šāda veida kompetenču vērtēšana sniedz iespēju gan skolas, gan pašvaldības, gan valsts mērogā plānot skolotāja vajadzībām atbilstošu, aktuālu un uz izaugsmi orientētu profesionālo pilnveidi, kas ir jo īpaši aktuāla, pārejot uz pilnveidoto mācību saturu un pieeju.

BDA un LU SIIC  sadarbība tiek īstenota ERAF finansētā pētnieciskā projekta “Informācijas sistēmu modelēšanas principu piemērošana strukturētai un mērķtiecīgai kompetenču pārvaldībai” ietvaros. Projekta īstenošanā BDA piedāvā vairāku gadu pieredzi pētniecībā kompetenču pārvaldības laukā un praksē balstītus risinājumus mērķtiecīgai kompetenču vērtēšanai un attīstībai dažādās tautsaimniecības nozarēs, bet LU SIIC aprobē jaunas kompetenču pieejas Latvijas skolās.  

Baltijas Datoru akadēmijas vadītāja Nadežda Semjonova, atzīmē, ka “Projekta ietvaros tiek izstrādāts modelis organizāciju mērķu un darbinieku kompetenču sasaistei, ko plānots ieviest gan skolu praksē, gan cita veida organizāciju praksē kā inovatīvu kompetenču pārvaldības procesu, kas efektīvi un nesāpīgi ļaus veikt pārmaiņas organizācijās, ieviešot jaunu saturu un tehnoloģijas”. Kompetenču pārvaldības procesa svarīga daļa ir skolotāju kompetenču vērtēšana saistībā ar skolā izvirzīto mērķi, tādēļ LU SIIC tiek izstrādāti pētniecībā balstīti kompetenču vērtēšanas rīki: skolotāju prasmju un rīcību tests, kā arī skolotāju stundu vērošanas un novērtēšanas metode. Šie rīki tiek validēti projektā iesaistītajās 8 aprobācijas dažāda lieluma un tipa skolās no dažādiem Latvijas reģioniem, kā arī citās skolās, kuru pašvaldības izrādījušas interesi par projekta ietvaros izstrādātajiem rīkiem.

Šī gada 28.maijā projekta īstenotāji fokusgrupas diskusijas ietvaros iepazīstināja ar projekta rezultātiem un diskutēja par nepieciešamajiem uzlabojumiem un iespējām kompetenču vērtēšanas un pārvaldības rīku izmantošanai Latvijas skolās. Diskusijā piedalījās pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts izglītības satura centra, pašvaldību izglītības pārvaldēm, skolām, ar izglītības pakalpojumiem saistītiem uzņēmumiem, nevalstiskajām organizācijām un Latvijas Universitātes, tajā skaitā izglītības uzņēmuma „Lielvārds” Kompetences centra vadītājs Andris Gribusts, Valmieras Valsts ģimnāzijas direktors Artūrs Skrastiņš, Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietniece pedagogu un pieaugušo izglītības jomā - departamenta direktora pienākumu izpildītāja Baiba Bašķere, VISC īstenotā projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” jeb Skola2030 mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa, Rīgas izglītības un informatīvi metodiskā centra direktore Signe Neimane, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes prodekāne Rita Kiseļova.

Atbalsts pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanā

Diskusijas dalībnieki vienojās, ka projekta ietvaros izstrādātie rīki ir būtisks atbalsts pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanai vispārējā izglītībā Latvijā, kas tiks uzsākta pirmsskolās šī gada septembrī un pārējās klašu grupās pakāpeniski, sākot no 2020./2021.mācību gada. Tāpat diskusijas dalībnieki atzīmēja, ka piedāvātā skolotāja kompetenču struktūra ļautu visām izglītības procesā iesaistītajām pusēm vienoties par kopīgu valodu un galvenajiem akcentiem.

LU SIIC direktore un fokusgrupas vadītāja Dace Namsone atzīmē: “Skolotājam tiek iedota zināmā mērā karte, kas ļauj orientēties, kurā virzienā nepieciešams attīstīt savas prasmes. Šī informācija ir noderīga, lai plānotu indvidualizētus profesionālās pilnveides pasākumus un sniegtu iespējas skolotāju profesionālajai izaugsmei. Izvērtējot pirmos aprobācijas rezultātus skolās, secinām, ka šāda individuāla, konkrētām skolotāju vajadzībām piemērota un specializēta pieeja var sniegt daudz augstākus rezultātus kā standartizēts un visiem kopīgs profesionālās pilnveides aktivitāšu piedāvājums. Priecājos, ka šīs diskusijas ietvaros esam guvuši apstiprinājumu šādu instrumentu aktualitātei un nepieciešamībai”.

Projektā iegūtās idejas tiek izmantotas skolu vadītāju profesionālās pilnveides nodarbībās un prezentētas vietējā mēroga un starptautiskās konferencēs. Piemēram, par to kā nodrošināt skolotājiem personalizētu profesionālo pilnveidi, kas saistīta ar skolā izvirzītajiem mērķiem un kas balstīta skolotāju darba izvērtējumā. Tāpat projekta gaitā ir sastādīti un publicēti vairāki zinātniskie raksti starptautiski atzītos zinātniskajos žurnālos.

Pieredzes apmaiņa un starpsektoru sadarbība ar augstu pievienoto vērtību 

Projektā tiek apvienotas zināšanas un empīriskā pieredze, kas iegūtas akadēmiskajā un uzņēmējdarbības vidē, validējot radīto kompetenču vērtēšanas un pārvaldības risinājumu pielietojamību vairākās nozarēs ar atšķirīgu organizācijas kultūru. 

Diskusijas ietvaros BDA pētnieks Uldis Zandbergs prezentēja pētījuma secinājumus par darbinieka kompetenču sasaisti ar organizācijas mērķi un konkrēto veicamo darbu, identificēja principus kompetenču ietvarstruktūras veidošanai, kā arī sprieda par mūsdienu digitālās vides piedāvātajām iespējām atvieglot ikdienas darbu kompetenču pārvaldības procesa realizācijā.

Papildus tika apskatītas iespējas un izaicinājumi, ja kompetenču vērtēšanas un pārvaldības atbalstam skolās tiktu izmantoti digitāli risinājumi, tā kā projekta mērķis ir radīt zinātniski pamatotu informācijas tehnoloģiju (IT) atbalsta sistēmas prototipu formalizētam, universālam cilvēkresursu kompetenču pārvaldības procesam Latvijas organizācijās un analizēt tā ietekmi uz organizācijas mērķu sasniegšanu. Lai arī uzņēmējdarbības sektorā šī ir ierasta prakse, ir nepieciešams meklēt labāko pieeju, kā to veiksmīgi izmantot skolās.

Projekts tiek īstenots 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma „Praktiskas ievirzes pētījumi” pirmajā projektu kārtas ietvaros.

Nacionālais attīstības Plāns 2020